ქართული სამოქალაქო სამართლის ადგილი ევროპული სამართლის ...

October 16, 2016 | Author: Anonymous | Category: Documents
Share Embed


Short Description

ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universiteti iuridiuli fakulteti samarTlis Jurnali #1, 2015 1 samarTlis...

Description

ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universiteti iuridiuli fakulteti

samarTlis Jurnali

#1, 2015

1

samarTlis Jurnali, №1, 2015 giorgi rusiaSvili

qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

I. Sesavali: samarTali da saxalxo suli yvelaze didi germaneli iuristis fridrix karl fon savinis damsaxurebad unda iqnes miCneuli samarTalsa da `saxalxo suls~ (Volksgeist) Soris kavSiris gamokveTa. samoqalaqo samarTali aris ama Tu im xalxis Taviseburebis gamomxatveli, iseve rogorc misi ena, Cveuleba an saxelmwifo wes-wyobileba da warmoiSveba saerTo rwmenidan da Sinagani aucileblobidan.1 `saxalxo suli~ da mis safuZvelze warmoSobili samarTalic savinisTanac hegelianuri tradiciis Sesabamisadaa Camoyalibebuli: `samarTali erTan erTad viTardeba, iRebs dasrulebul formas da Semdeg kvdeba masTan erTad~.2 samarTali warmoadgens istoriul fenomens da misi kodificireba, Tu is organulad ar Seesatyviseba eris samarTlebrivi kulturis ganviTarebis dones, mxolod mavne zegavlenis mqonea.3 amis gamo germanelebma franguli Code civil-is ZalaSi Sesvlidan mxolod erTi saukunis Semdeg, 1900 wels, miiRes TviTmyofadi, saxalxo sulis Sesatyvisi samoqalaqo kodeqsi. mTeli winare periodi maT romauli samarTlis, rogorc germanuli samarTlis organuli nawilisa da misi istoriis, gadaazrebasa da kazuisturi masalis abstraqtul kategoriebad Camoyalibebas moaxmares. Tanamedrove qarTuli samoqalaqo kodeqsi, romelic 1997 wlis 25 noembers Sevida ZalaSi, erTi SexedviT, namdvilad ar aRmocenebula `saxalxo sulidan~. is sakmaod naCqarevad Seqmna qarTul-germanulma komisiam, romlis spiritus rector bremeneli profesori rolf kniperi iyo. es kodeqsi ar emyareboda mis winamorbed sabWoTa samoqalaqo samarTlis tradiciasa da piriqiT, germanuli (da nawilobriv franguli) samoqalaqo samarTlis sasargeblod, sabWoTa samarTlis principebze uaris Tqmas miiCnevda Tavis mTavar Rirsebad. TavisTavad msoflioSi erT-erTi yvelaze ganviTarebuli samarTlis kulturis miRwevebis gadmotanac ki SeiZleba arafris, anda sulac zianis momtanic gamxdariyo, Tu qarTuli samarTlebrivi tradiciis saxiT srulebiT unayofo niadagi daxvdeboda, romelic mas ucxo sxeu 1 2 3

samarTlis doqtori. Savigny F.C., Vom Beruf unserer Zeit für Gesetzgebung und Rechtswissenschaft, Heidelberg, 1814, 8. iqve, 7. Caroni P., Savigny und die Kodifikation, in: Zeitschrift Savigny Stiftung Germ. Abt. 86 (1969), 97 da Semdgomni; Savigny F.C., Vom Beruf unserer Zeit, 29: „samarTals aqvs Tavisi yofiereba da es misi yofiereba aris uSualod adamianTa Tanacxovreba, gansakuTrebuli mxridan danaxuli“.

114

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

lad aRiqvamda. es rom ase ar moxda, metwilad Zveli qarTuli samarTlis tradiciis damsaxurebaa, romelic ganvlili saukuneebis ganmavlobaSi yovelTvis cdilobda fexi aewyo romis samarTlis recefciis procesisaTvis evropaSi.

II. romis samarTali da evropuli tradicia germanel iuristTagan yvelaze cnobili goeTe ekermanTan saubrisas romis samarTals ixvs adarebs. CayvinTavs, amoyvinTavs, magram mainc zedapirze rCeba.4 iseve rogorc ixvi, romis samarTalic xandaxan qreba xolme iuridiuli diskursidan imisaTvis, rom Semdeg isev mis centrSi moeqces. Tumca, saerTo jamSi, romis samarTali yovelTvis evropuli iuridiuli diskursis TvalsawierSi imyofeboda da arasodes gamqrala zedapiridan imgvarad, rom misi mniSvneloba eWvqveS damdgariyo.5 digestebi, romis samarTlis mTavari kompilatoruli teqsti, es aris evropuli samarTlis kulturis dasawyisi, romlis gareSec es kultura am formiT warmoudgenelia.6 is aris ara marto evropuli samarTlis kulturis dasawyisi, aramed amave dros romauli samarTlis Cvenamde moRweuli yvelaze srulyofili Zegli, romael iuristTa ganazrebaTa jami.7 Tumca, erTi SexedviT, gaugebaria, Tu rogor SeiZleba samarTali, romelic Seiqmna mravali saukunis win sul sxva sociokulturul garemoSi, wiTel xazad gasdevdes evropis mTel istorias Tavisi Sua saukuneebiT, renesansiT, ganmanaTleblobiT, nacionalizmiT, monarqiebiTa Tu respublikiT da dRemde ganapirobebdes mis samarTals, maSin rodesac Cvens droSic ki erTi qveynis samarTali meore qveynisaTvis gamousadegari SeiZleba aRmoCndes, epoqebs Soris gansxvavebebze rom aRaraferi vTqvaT. sxva antikuri xalxebis samarTals ar gamouwvevia amgvari rezonansi saukuneebis ganmavlobaSi, ris gamoc damsaxurebulad aris kidec miviwyebuli. romis samarTali imave beds rom ar iziarebs, amis mizezi Semdegia: romaelebma pirvelebma Tqves uari nacionaluri samarTlis ideaze da Seqmnes e. w. `gaxsnili samarTlis sistema~, sadac samarTlis ramdenime fena (ius civile, ius gentium da ius honorarium) Tanaarsebobda da ucxos (peregrinus anu `gaRmamindvreli~, ris qarTul Sesatyvissac landSaftidan gamomdinare, gadamTieli warmoadgens) samarTlebrivi mdgomareoba romis moqalaqis mdgomareobas uTanabrdeboda. romaelebma gadalaxes antikuri samarTlisaTvis damaxasiaTebeli ritualuri motivebiT nakarnaxevi mkacri formalizmi. nasyidobis, qiravnobis, ijarisa da araerTi sxva xelSekrulebis dadeba SesaZlebeli iyo formis dacvis gareSec, mxolod mxareTa konsensusis safuZvelze,8 rac kerZo av4 5 6

7 8

Goethe zu Eckermann, 6. April 1829; Rainer P., Das Römische Recht in Europa, Wien, 2012, 1. Rainer P., Das Römische Recht in Europa, Wien, 2012, 1. Spengler H. D., Römisches Recht und europäische Rechtskultur, in: Die kulturelle Eigenart Europas, Freiburg, Basel, Wien, Herder 2010, 48. iqve, 53. iqve, 61; rogorc romaeli iuristi ulpiane meore iuristis, pediusis, citirebisas imeorebs: „SeTanxmebis mniSvneloba aris uzogadesi, rogorc eleganturad ambobs pediusi, ar arsebobs xelSekruleba, ar arsebobs SeTanxmeba, romelic sakuTar TavSi ar Seicavs

115

samarTlis Jurnali, №1, 2015

tonomiis principis srulyofaa. am ritualuri formalizmis gadalaxvasTan erTad samoqalaqo garigebis mboWavoba emyareba axal safuZvels — fides — anu mxareTa urTierTndobas, romelic moqmedebs rogorc mxolod romaelTa, ise romaelTa da peregrinTa Soris. garigebidan warmoSobili valdebulebis safuZvelia swored urTierTndoba, romelmac mxareebs gadaawyetina am garigebis dadeba da romlis gacudebis SemTxvevaSic damrRvev mxares sasamarTlo magistrati sarCeliT avaldebulebda imis gadacemas an gakeTebas, rac am ndobidan gamomdinareobda — quidquid dare facere oportet ex fide bona. amrigad, romaelebma pirvelebma moaqcies ndobis dacva iuridiuli diskursis centrSi, rac dResac Tanamedrove samarTlis sistemebis qvakuTxedia. samoqalaqo samarTlis nacionaluri xasiaTis gadalaxva, kerZo avtonomiis mis umTavres principad qceva da garigebis mxareTa urTierTndobis dacva is principebia, romliTac evropa da zogadad mTeli civilizebuli samyaro samudamod aris davalebuli romis samarTlis winaSe.9 amave dros romael iuristebs arasodes auRiaT xeli TavianTi samarTlis ganviTarebaze, ris gamoc meoce saukunis samarTlis didi istorikosi hainrix mitaisi maT mTavar damsaxurebad samarTlis pozitivisturi gaxevebisagan da iuridiuli dogmebis brma rwmenisagan gaTavisuflebas miiCnevs.10 samarTlis mecnierebi dRemde kamaToben, Tu rogor unda moxdes evropis qveynebis samarTlis dajgufeba. erTi Teoriis11 mixedviT, evropis samarTali iyofa romanistul, germanul (es ori samarTlis ojaxi moicavs kontinenturi evropis qveynebis samarTals) da saerTo samarTlis ojaxad (didi britaneTis qveynebi, Sotlandiis garda), xolo meores mixedviT,12 unda ganvasxvaoT mxolod romis samarTlisa da saerTo samarTlis qveynebi. Tumca, orive Teoria Tanxmdeba imaze, rom kontinenturi evropis samarTlis saerTo fundamenti romis samarTlidan momdinare tradiciaa.

III. berZnul-romauli samarTali da qarTuli samarTlis tradicia saqarTveloSi romis samarTalma ZiriTadad bizantiuri samarTlis gavliT SemoaRwia. bizantiuri kulturis gavlena SeuZlebelia ar asaxuliyo ZvelqarTul samarTlebriv kulturazec, ris uSualo dastursac bizantiuri kanonikuri

9

10 11 12

konsensus, iqneba es saqmiT, Tu iqneba es sityviT“ (Ulp. D. 2.14.13: Adeo autem conventionis nomen generale est, ut eleganter dicat pedius nullum esse contractum, nullam obligationem, quae non habeat in se conventionem, sive re sive verbis fiat). Spengler H. D., Römisches Recht und europäische Rechtskultur, in: Die kulturelle Eigenart Europas, Freiburg, Basel, Wien, Herder 201061 da Semdgomi. Mitteis H., Vom Lebenswert der Rechtsgeschichte, Weimar, 1947, 129, 131. Zweigert K., Kötz H., Einführung in die Rechtsvergleichung I, Tübingen 1985, 72 da Semdgomni. Honsell H., Lebendiges Römisches Recht, in: Gedächtnisschrift für Theo Mayer-Maly, Wien, 2011, 227.

116

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

samarTlis Zeglebis, didi da mcire sjulis kanonis, gadmoReba warmoadgens.13 bizantiuri saeklesio samarTlis gavlenas ganicdis daviT aRmaSeneblis `ruis-urbnisis Zeglis wera~ (1103 w.).14 rac Seexeba saero kanonmdeblobas, am mxriv XVII saukunis qarTuli samarTlis Zegli, vaxtang VI-is samarTlis wignTa krebulia gamorCeuli. krebuli Seqmnilia 1705-1708 wlebSi da Semdegi nawilebisgan Sedgeba: 1. `samarTali mosesi~, 2. `samarTali berZnuli~, 3. `samarTali somxuri~, 4. `samarTali kaTalikosTa~, 5. `samarTali mefis giorgisa~, 6. `samarTali aRbuRasi~ da uSualod vaxtang VI-is kanonTa krebuli `samarTali batonisSvilis vaxtangisa~. somxuri samarTlis wignSi XII saukunis somxuri samarTlis krebulis, mxiTar goSis samarTlis wignis garda, Setanilia aseve `siriul-romauli samarTali~. siriul-romauli samarTlis wigni aris gviani antikurobis Zegli, romelic savaraudod imperator leon I-is gardacvalebidan (474 w.) maleve unda Seqmniliyo berZnul enaze.15 misi avtoroba samarTlis leqtors vinme ambrosius miewereba16 da teqstic Janrobrivadac swored leqciebis Canawers unda warmoadgendes. teqsti ZiriTadad gvianantikur kanonTa krebulebs emyareba, rogoricaa imperator Teodosiusis kodeqsi, misive novelebi, valentiniane III-s novelebi, gregorianesa da hermogenes kodeqsebi, aseve nawyvetebs gaiusis instituciebidan da paulusis sentenciebidan, sxva ucnobi klasikuri xanis iuristebis fragmentebTan erTad. miuxedavad imisa, rom es, savaraudod, siriul-romauli samarTali somxeTis msgavsad saqarTveloSic vaxtangis kanonebamde karga xniT adre moqmedebda,17 vaxtangis droisaTvis misi Zveli Targmani ukve dakarguli yofila, ris gamoc misi somxuridan Targmna mouwiaT mxiTar goSis samarTalTan erTad. siriul-romauli samarTlis wignis meSveobiT romauli samarTali, marTalia, arasistematizebuli da Zalze fragmentuli saxiT, magram mainc pirvelwyarodan aRwevs saqarTveloSi. vaxtang VI-s samarTlis wignTa krebulSi rigiT meore adgili uWiravs berZnul samarTals. Cvenamde misi 418 muxlia moRweuli. es aris bizantiuri kanonebi bizantiuri samarTlis me-3 periodidan,18 ZiriTadad XIV saukunis Tesalonikeli kanonistisa da Teologis, maTe vlastaris, sintagmisa da amave periodis nomofilaqsis konstantine armenopulos wignis kompilaciis saxiT.19 sintagma savaraudod Semoklebuli redaqciiT unda iyos gadmoRebuli, xolo armenopilodan da sxva berZnuli wyaroebidan fragmentebi mis Sesavsebadaa gamoyenebuli. sxvadasxva samarTlis wignebs Soris mimarTeba Semdegnairia: vaxtang VI-is samarTlis wignTa krebulis gamoyenebisas upiratesoba uSualod vaxtangis kano13 14 15 16 17 18 19

zoiZe b., evropuli samarTlis recepcia, Tb., 2005, 38. iqve. Liebs D.,Nagel P., Rezension des Werkes von Selb/Kaufmann, in: Savigny-Zeitschrift für Rechtsgeschichte, Rom. Abt. 121 (2004), 560. iqve. Сокольский Вл., Греко-римское право в уложении царя Вахтанга VI, Журн. Мин. Нар. Просв, 1896, 88. bregaZe T., berZnuli samarTali vaxtang VI samarTlis wignTa krebulidan, Tb., 1964, 20. iqve, 23, vl. Sokolskize miTiTebiT.

117

samarTlis Jurnali, №1, 2015

nebs unda miniWeboda, Tumca arc ucxo samarTali warmoadgenda mxolod arasavaldebulo xasiaTis mqone teqsts, romlidanac msajuls mxolod zogadi principebis amokrefa SeeZlo. ucxo samarTalic pirdapir gamoiyeneboda. Tavad ambobs vaxtang VI Tavisi samarTlis wignis SesavalSi: `romelic enebos mosamarTlesa miT iqmodes samarTalsa~, xolo ufro win miuTiTebs, `iguleT da igulismodgineT da, romelic genebosT da umjobes giCndesT, miT sjideT da samarTalsa iqmodeT~. ucxo samarTlis praqtikaSi gamoyenebas mowmoben aseve sxvadasxva periodis dokumentebi.20 amis gamo, vaxtang VI-is epoqaSi gviani antikurobis romauli da bizantiuri samarTali iyo ara mxolod qarTuli iuridiuli azrovnebis organuli nawili, aramed aseve moqmedi kanonmdeblobac, riTac ZvelqarTuli samarTalic imeorebs aRmosavleTis sxva marTmadidebluri qveynebisaTvis damaxasiaTebel tendencias berZnul-romauli samarTlis gadmoRebisa.21

IV. ius gentium: sxvisi samarTali rogorc sakuTari samarTali vaxtang VI-is samarTlis wignSi sxva xalxebis samarTlis Setana Zalian hgavs fenomens, romelic antikuri saxelmwifoebidan pirvelad romSi gvxvdeba. ius gentium-is e. w. `xalxebis samarTlis~22 idea romaelebma samudamod usaxsovres evropas da evropac aqtiurad iyenebda mas nacionaluri saxelmwifoebis Camoyalibebamde.23 misi warmoSobis mokle istoria Semdegia: romis moqalaqeTa samarTali — ius proprium civium Romanorum — da misi institutebi vrceldeboda mxolod romaelebze, iseve rogorc sxva xalxebis samarTali mxolod maTTvis iyo mboWavi. saerTo samarTlebrivi sivrcis Seqmna romaelebma SeZles ius gentium-is meSveobiT, romlis drosac gaiTvaliswines sxva xalxebis gamocdileba24 da aqcies es sakuTar samar20

21 22

23

24

bregaZe T., berZnuli samarTali vaxtang VI samarTlis wignTa krebulidan, 17 da Semdgomi. Сокольский Вл., Греко-римское право в уложении царя Вахтанга VI, Журн. Мин. Нар. Просв, 1896, 92. rac am terminis sakmaod arazusti Targmania, rac metwilad gamowveulia msgavsi fenomenis SeuZleblobiT Tanamedrove samarTlis sistemebSi (Kunkel W., Schermaier H.J., Römische Rechtsgeschichte, Köln, Weimar, Wien, 2005, 96). 1495 wels saRvTo romis imperatorma maqsimilian I-ma Seqmna imperiis kameraluri sasamarTlo. am sasamarTlos, sxva samarTlis wyaros ararsebobis SemTxvevaSi, unda emsjela „imperiis saerTo werilobiTi samarTliT“, romelSic iustinianes Corpus iuris civilis igulisxmeboda. romanistikaSi dRemde farTod gavrcelebuli mosazreba (mag. Kunkel W., Schermaier H.J., Römische Rechtsgeschichte, Köln, Weimar, Wien, 2005, Römische Rechtsgeschichte, 97), romlis mixedviTac romaelebs sxva xalxebis samarTlis siRrmiseuli SeswavliT Tavi didad arasodes SeuwuxebiaT da ius gentium-is farglebSi mxolod sakuTar samarTals avrcelebdnen sxva xalxebze, maTi saerTo samarTlebriv sivrceSi moqcevis mizniT, calsaxad ukugdebulad unda CaiTvalos e. w. „babaTas arqivis“ aRmoCenis Semdeg (SedarebisaTvis Chiusi T. J., Babatha vs. The Guardians of Her Son: A Struggle for Guardianship – Legal and Practical Aspects of P. Yadin 12-15, 27, in: Katzoff R., Schaps D., Law in the Documents of the Judean Desert. Leiden, 2005).

118

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

Tlad. ius gentium iyo `yoveli adamianis samarTali~,25 samarTali, romelic boWavda ara mxolod ucxoebs, aramed romaelebsac, gamowveuli mravali da maT Soris umTavresad ekonomikuri faqtoriT, rac Zv. w. me-3 saukunidan moyolebuli romis teritoriul zrdasa da Semdeg ukve romis moqalaqeobis gavrcelebas mohyva. magram mniSvnelovania ara am fenomenis ganmapirobebeli faqtorebi, aramed mis ukan mdgomi idea. ius gentium es aris romauli Sesatyvisi ganmanaTleblobis periodSi aRmocenebuli bunebiTi samarTlis ideisa.26 ciceronis mixedviT, marTalia, ius gentium-is mboWavobas saxelmwifo uzrunvelyofs, magram is mboWavia aseve ucxoTaTvis, radganac es adamianTa saerTo bunebas Seesatyviseba.27 aseve gaiusi Tavis cnobil definiciaSi ius gentium-s bunebriv gons ukavSirebs — Quod vero naturalis ratio inter omnes homines constituit, id apud omnes peraeque custoditur vocaturque ius gentium: samarTali, romelsac yvela adamianSi bunebrivi goni warmoSobs, daculia yvela xalxTan da xalxebis samarTlad iwodeba. ius gentium ar aris `sxvebis samarTali~, radgan is romis moqalaqeebisaTvisac moqmedeba, da arc internacionaluri samarTali Tanamedrove gagebiT, romlis mizansac mxolod sxvadasxva marTlwesrigebs Soris koliziis gadawyveta warmoadgens.28 ius gentium uSualod moqmedi samarTalia da aris sxvisi samarTlis sakuTar samarTlad qcevis idea, Tu es naturalis ratio-dan gamomdinareobs. igive idea udevs safuZvlad vaxtang VI-is kompilatorul naSroms, romelic, rogorc zemoT vaxseneT, qarTuli samarTlis wyaroebis garda, Seicavda bibliur, berZnul-romaul da somxur samarTalsac, romlis meSveobiTac V saukunis droindeli siriul-romauli samarTali qarTuli samarTlis nawili gaxda. sxva xalxebis samarTlis Zeglebis qarTul samarTalTan erTad samarTlis krebulSi moTavseba arc vaxtang VI-mde iyo ucxo qarTveli samarTalSemoqmedisaTvis, ris dastursac XIII–XIV saukuneebiT daTariRebuli beqa-aRbuRas samarTlis wigni warmoadgens.29 Tumca vaxtangis samarTlis krebuli am ideis yvelaze srulyofili xorcSesxmaa. es ar iyo mxolod qarTuli samarTlis normebis sxva samarTlidan nasesxebi danawesebiT Sevsebis idea, rac naTlad Cans vaxtangis zemoT citirebuli winaTqmidan, rodesac is uSualod msajuls utovebs arCevans, Tu romel samarTals miiCnevs naturalis ratio-s Sesatyvisad. 25 26

27 28 29

Kaser M., Ius gentium, Köln, Weimar, 1993, 42. Wieacker F., Zum Ursprung der bonae fidei iudicia, in: Zeitschrift der Savigny-Stiftung für Rechtsgeschichte, Rom. Abt. 80 (1963), 10. Tumca, romauli samarTlisagan gansxvavebiT, bunebiTi samarTlisaTvis damaxasiaTebeli iyo swrafva maTematikuri sizustiT gansazRvruli cnebebisaken da TviTkmari, daxuruli sistemisaken, romelSic danaskvi deduqciis meSveobiT gamomdinareobs wanamZRvrisagan, rac samarTlisaTvis, rogorc socialuri fenomenisaTvis arcTu ise gamarTlebuli meTodia (Honsell H., Lebendiges Römisches Recht, in: Gedächtnisschrift für Theo Mayer-Maly, Wien, 2011226). Cic. de off. 3.17.69; Cic. de har. resp. 14.32. Kaser M., Römisches Privatrecht, München, 1971, 202. javaxiSvili iv., Txzulebani Tormet tomad, t. VI, Tb., 1982, 114.

119

samarTlis Jurnali, №1, 2015

magaliTad, solomon II-is (XVIII-XIX ss.) erT-erTi sasamarTlo gadawyvetileba dasabuTebulia jer bibliuri samarTliT, franguli da petre pirvelis kanonebze miTiTebis Semdeg ki `TaTarTa, uriaTa, kerpmsaxurTa da yovelTa sjulierTa~ da aseve `urjuloTa~ samarTalia moSveliebuli. berZnuli samarTlis moxseniebas mosdevs uSualod vaxtang VI-is kanonebis citireba, ris Semdegac, mefe midis daskvnamde, rom `am mtkicesa da WeSmaritis samarTliT daumkvidra Tavis Svils yma da mamuli Tvisi xutu miqelaZem~ da aRiarebs qalis samemkvidro uflebas.31 solomon meoris gadawyvetilebidan Cans, rom ucxo samarTals is iyenebs ara sakuTari samarTlis xarvezis amosavsebad, romelic am SemTxvevaSi arc ki arsebobs, aramed sakuTari samarTlis safuZvelze miRebuli gadawyvetilebis marTebulobis dasadastureblad da amgvarad midis `mtkicesa da WeSmaritis~ samarTlis ideamde, rac romaul naturalis ratio-sTan gvabrunebs. 30

V. romauli samarTlis dogmebis istoriidan garda zemoT xsenebuli uzogadesi principebisa, Tanamedrove evropuli samarTali romis samarTlis winaSea davalebuli iseTi konkretuli institutebiT, rogoricaa sakuTreba, xelSekruleba, anderZi da mravali sxva.32 evropaSi Tanamedrove `dogmebis istoriis~ sagani romis samarTlidan momdinare dogmebis funqciis, maTi ekonomikuri, socialuri da ideologiuri wanamZRvrebis kvlevaa, rac mxolod erTobliobaSi iZleva imis gagebis saSualebas, Tu ratom moxda am dogmebis mxolod nawilis recefcia konkretul kulturul garemoSi, xolo danarCeni daviwyebas mieca. Cven, ra Tqma unda, am statiis farglebSi romis samarTlis dogmebis recefcias Zvel qarTul samarTalSi verc srulad da verc nawilobriv ver movicavT. SevexebiT mxolod oriod dogmas, romlebic garkveulwilad savizito baraTiviTaa ama Tu im samarTlis sistemis romauli ojaxisaTvis mikuTvnebisas. romis samarTlis erT-erTi mniSvnelovani monapovri — mxareTa konsensusi, rogorc xelSekrulebis umTavresi safuZveli — vaxtang VI-is krebulis berZnuli samarTlis me-4 muxlSia dafiqsirebuli: `yovlisa kacisa jer ars syidva da gasyidva. da msyidveli da ganmsyidveli igi unda iyos Serigebulni da dajerebulni faszeda~. amis garda, iv. javaxiSvili33 nikorwmindis XI saukunis sigelisa da nasyidobis ramdenime gadarCenili sabuTis analizis Sedegad askvnis, rom imdroindel qarTul valdebulebiT samarTals simboluri formalizmis etapi ukve srulebiT gadalaxuli aqvs. nasyidobis dadeba SesaZlebelia rogorc werilobiTi, ise zepiri formiT. formis dacva, magaliTad, mowmeTa daswreba, garigebis dadebisas aris ara misi namdvilobis winapiroba, aramed Semdgomi mtkicebis tvirTis gaadvilebas 30

doliZe i., qarTuli samarTlis Zeglebi, VI, Tb., 1977, 431-434. zoiZe b., evropuli samarTlis recepcia, Tb., 2005, 42.

31 32

Honsell H., Lebendiges Römisches Recht, in: Gedächtnisschrift für Theo Mayer-Maly, Wien, 2011225.

33

120

javaxiSvili iv., Txzulebani Tormet tomad, t. VII, Tb., 1984, 310.

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

emsaxureba. is faqti, rom qarTul samarTals XI saukuneSi ritualuri formalizmis etapi ukve gadalaxuli aqvs da mxareTa konsensuss miiCnevs garigebis erTaderT da mTavar winapirobad, srulebiT ar aris umniSvnelo, Tu gaviTvaliswinebT imas, rom samarTali TavisTavad progress ar ganicdis. magaliTad, germanikuli samarTali Sua saukuneebSi avlens im niSnebs, rac romis samarTlisaTvis Zv. w. V saukuneSi iyo damaxasiaTebeli. iv. javaxiSvili34 yuradRebas amaxvilebs aseve nasyidobis sabuTebSi dafiqsirebul formulaze `RmerTman gibednieros Tquen da TquenTa momavalTa~ an `gqondes da gibednieros RmeTman~, romelsac, avtoris azriT, Semdegi funqciis hqonda: `raki gamyidvels myidvelisaTvis ganayidis bednieri dasakuTreba da floba mxolod sruli dakmayofilebis Semdeg SeeZlo, amitom safiqrebelia, rom es formulac fasis dasajereblobisa da srulad miRebulobis Sesatyvisad da damamtkiceblad iyo miCneuli~. es detali imis dasturia, rom zemoT naxsenebi kerZo avtonomia, anu samarTlebrivi urTierTobis farglebSi TviTgansazRvris Tavisufleba, imdroindel qarTul samarTals gasigrZeganebuli aqvs. nasyidobis sabuTSi gamyidvels SeuZlia fasis gadaxdis dasturad miuTiTos, rom miiRo `fasi sruli~ an `fasi dasajerebeli~, anda Caanacvlos es imaze miTiTebiT, rom mas meore mxaris mimarT pretenzia ar aqvs — `gibednieros RmerTman~. amis garda, qarTuli samarTlis ZeglebSi uxvad moipoveba calkeuli terminologiuri Tu institucionaluri msgavseba berZnul-romaul samarTalTan. magaliTad, romauli legatum anu saanderZo danakisri qarTulad `leRatad~ aris Targmnili.35 romauli mflobeloba — possessio — romelic laTinuri sedere-dan aris nawarmoebi, qarTul samarTalSi `jdomad~ uTargmniaT, riTic nivTis dauflebas aRniSnavdnen. qurdobiT da sxva ukanono gziT mopovebuli qoneba samkvidro masaSi ar gaiTvaliswineba, rac aseve romis samarTlis gadmonaSTia. mravaljeradi qurdobisaTvis CamoxrCobiT dasja bizantiur gavlenas unda mivaweroT. `ruisurbnis ZeglisweraSi~ qalis saqorwino asakad 12 wlis miCnevac iustinianes samarTlidanaa gadmoRebuli. Tumca mxolod es samagaliTod moyvanili terminologiuri da calkeuli institucionaluri msgavseba ver gaxdeba qarTuli samarTlis evropuli ojaxisaTvis mikuTvnebisa da evropaSi romis samarTlis recefciis procesSi misi CarTvis mizezi, radgan imave tipis msgavseba aranaklebia aRmosavlur (arabul, sparsul da Turqul) samarTalTanac.36 is, rac qarTul samarTals istoriul perspeqtivaSi evropuli samarTlis nawilad aqcevs, aris ara calkeuli terminebi da institutebi, romliTac mxolod berZnul-romauli samarTlis cnoba dasturdeba, aramed romis samarTlidan momdinare zemoT naxsenebi meTodisa da fundamenturi principebis gasirgZeganeba. 34 35

36

javaxiSvili iv., Txzulebani Tormet tomad, t. VII, Tb., 1984, 313. am da sxva qvemoT moyvanili terminologiuri paralelebisaTvis Seadare zoiZe, evropuli samarTlis recefcia, 57. iqve, 71 da Semdgomni.

121

samarTlis Jurnali, №1, 2015

VI. sakuTreba 1. dominium duplex: ormagi sakuTreba sakuTrebis uflebas romaulma samarTalma sabolood SesZina Tavisi konturebi, romelic dRemde cocxalia Tanamedrove samarTalSi. qristes Sobamde pirvel da meore saukuneebSi romauli samarTlis doqtrinam gamokveTa absoluturi sakuTrebis cneba — mesakuTre aris is, visac aqvs nivTze saukeTeso ufleba da is aris erTaderTi. magram sakuTrebis absoluturi cnebis ganviTarebasTan erTad viTardeba erT-erTi yvelaze saintereso samarTlebrivi figura, romelic mogvianebiT romis samarTlisagan memkvidreobiT ergo evropuls. es aris duplex dominium, anu ormagi sakuTrebis ufleba. sakuTreba, rogorc absoluturi Zalaufleba nivTze, am absoluturobidan gamomdinare, SeiZleba hqondes mxolod erT pirs. romis samarTalSi agraruli cxovrebis wesis mimdevari sazogadoebisaTvis mniSvnelovan nivTebze, rogoric iyo miwis nakveTebi, oTxfexa pirutyvi da monebi, sakuTrebis mopoveba SeeZloT mxolod romis moqalaqeebs — kviritebs da misi mopovebis saSualeba iyo mancipacio (mancipatio), ritualuri aqti, romlis drosac xuTi mowmis TandaswrebiT brinjaos naWers Semokravdnen saswors da ambobdnen ritualur sityvebs — `me vacxadeb, rom es mona kvirituli samarTlis mixedviT Cems sakuTrebas warmoadgens, is Cem mier unda iqnes nayidi am brinjaos naWrisa da spilenZis sasworis meSveobiT~.37 zemoT xsenebul nivTebs amis gamo mancipirebadi nivTebi (res mancipi) ewodeboda. mancipatio iyo ius civile-s instituti da Sesabamisad ucxoTaTvis miuwvdomeli. Tumca, peregrinebTan aReb-micemobis ganviTarebasTan erTad, aucilebeli gaxda aseve maTTvis sakuTrebis mopovebis SesaZleblobis micema. romaelebma, romlebic Zvel institutebs arasodes auqmebdnen, miaRwies amas ius gentium-is farglebSi axali institutis SeqmniT. Tu kviriti mesakuTre araromaels mancipirebad nivTs ritualuri formis daucvelad mihyidda da gadascemda (traditio), marTalia is amiT ar kargavda sakuTrebas da SeeZlo ecada sakuTari nivTis ukan gamoTxova — vindicireba (sarCelis, rei vindicatio-s meSveobiT), Tumca is am mizans ver miaRwevda, radgan mis rei vindicatio-s nivTis SemZenis Sesagebeli upirispirdeboda (e. w. gayiduli da gadacemuli nivTis Sesagebeli — exceptio rei venditae et traditae). gayiduli nivTis ukan moTxovniT gamyidveli arRvevda ndobas (fides), rac mis sarCels ganuxorcielebels xdida. anu miuxedavad imisa, rom arakviriti SemZeni ver moipovebda nivTze kviritul sakuTrebas (dominium ex iure quiritium), mopovebuli nivTi faqtobrivad daculi iyo kviriti mesakuTris mier ukan gamoTxovisagan. SemZeni iyo faqtobrivi mesakuTre. nivTis amgvar mopovebas ewodeboda in bonis habere (`qonebaSi qona~), xolo TviTon mesakuTres bonitaruli mesakuTre. Tu bonitarul mesakuTres nivTze mflobelobas sxva piri Seecileboda, mas SeeZlo niv37

Hunc ego hominem ex iure Quiritium meum esse aio isque mihi emptus esto hoc aere aeneaque libra.

122

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

Ti gamoeTxova specialuri sarCelis — actio publiciana-s — meSveobiT, romelic kviriti mesakuTris vindikaciuri sarCelis analogs warmoadgenda, magram misgan gansxvavebiT, bonitarul mesakuTres unda daemtkicebina ara sakuTrebis ufleba nivTze, aramed is, rom nivTi mihyida da gadasca kviritma, rac gacilebiT martivi dasamtkicebeli iyo.38 anu romis samarTalSi kvirituli sakuTrebis gverdiT arsebobda sxva sakuTrebac — bonitaruli sakuTreba, rasac gaiusi39 ormag sakuTrebas, duplex dominium-s uwodebs. duplex dominium ukve oficialur terminad iqca Sua saukuneebis evropul iuridiul doqtrinaSi. absoluturi mesakuTre iyo dominus directus, xolo sargeblobis uflebis mqone iZenda dominium utile-s.40 miuxedavad kritikisa, duplex dominium-is Sesaxeb moZRvreba Sua saukuneebSi sakmaod gavrcelebulia da exeba ZiriTadad glexsa da miwis mesakuTres Soris urTierTobas. batoni iyo dominus directus, xolo glexs hqonda miwaze dominium utile. me-19 saukuneSi es moZRvreba ZiriTadad ukuagdes41 da germanuli samoqalaqo samarTlis Semqmnelma komisiam masze sabolood uari Tqva.42 Tumca es uaris Tqma mxolod nawilobrivi iyo, radgan am ideis meore mxare — actio publiciana – germaniis samoqalaqo kodeqsis 1007-e paragrafSi dRemde cocxalia. Tu ramdenad axlos dgas qarTuli samarTlebrivi tradicia evropulTan, Cans ZvelqarTul samarTalSi `qonebis~ cnebis arsebobidan. `qoneba~ ar iyo nivTze absoluturi sakuTreba, romelsac aRniSnavda terminebi `mamuli~ da `monagebi~,43 Tumca aseve ukugdebulia mosazreba, rom `qoneba~ mxolod mflobelobis aRmniSvneli iyo.44 feodaluri samarTlis rTuli da danawevrebuli sanivTo samarTlebrivi reJimis gamo, qarTuli samarTlebrivi Zeglebic, evropulis msgavsad, ar avlebs mkafio zRvars sakuTrebasa da mflobelobas Soris. sakuTreba da mflobeloba terminologiurad erTmaneTSia gadaxlarTuli da mflobeloba xSirad iTavsebda kidec sakuTrebis uflebis Sinaarss. seniori ar sargeblobda sakuTrebis ganusazRvreli uflebiT, da vasali ki ara marto faqtobrivad batonobda nivTze (mflobeloba Tanamedrove gagebiT), aramed SeeZlo garkveul CarCoebSi am qonebis gankargva. XIII-XIV saukunis beqa-aRbuRas samarTalSi sakuTrebas saqarTveloSic amgvari danawevrebuli xasiaTi aqvs.45 miwa ekuTvnis patrons — `adgili patronisa ars~, magram miwa aris vasalis mflobelobaSi da sanam yma patronis samsaxurs asrulebs, mas es miwa ar SeiZleba CamoerTvas. patrons ar SeuZlia misi ga38

39 40 41 42 43

44 45

Kaser M., Ius gentium, Köln, Weimar, 1993438; am sarCelis gamoyeneba SeeZlo kvirit mesakuTresac, Tu is ver axerxebda misi kvirituli sakuTrebis damtkicebas. Gai 1.54; 2.40: aseve, Iust. C. 7.25. Wieling H. J., Sachenrecht, Bd. 1, Berlin, Heidelberg 2006, 272. Wagner H., Das geteilte Eigentum im Naturrecht und Positivismus, Breslau 1938, 71 da Semdgomi. Jakobs H. H., Schubert W., Sachenrecht I, Berlin, 1985, 448. doliZe i., Zveli qarTuli samarTali, Tb., 1953, 141; javaxiSvili iv., qarTuli samarTlis istoria, w. II, nakveTi II, Tb., 1929, 403. doliZe i., Zveli qarTuli samarTali, Tb., 1953, 143. iqve, 149.

123

samarTlis Jurnali, №1, 2015

yidva an sxvagvarad gasxviseba. SeiZleba iTqvas, rom ymas patronze ukeTesi uflebac ki gaaCnia nivTze, rac kviriti da bonitaruli mesakuTris Soris interesTa konfliqtTan gvabrunebs, romelic exceptio rei venditae et traditae-s da actio publiciana-s meSveobiT bonitaruli mesakuTris sasargeblod wydeboda. amgvarad gamtkicebuli mflobeloba sakmaod farTo uflebamosilebaa da ufro axlos dgas romaul bonitarul sakuTrebasTan, vidre mflobelobis Tanamedrove gagebasTan. sakuTrebasa da ZvelqarTul mflobelobas Soris amgvar dapirispirebas amZafrebs isic, rom `qonebis~ uflebamosileba mflobels SeiZleboda gadascemoda misi memkvidreebisaTvis gadacemis pirobiTac.46 sakuTrebasa da mflobelobas Soris amgvari diqotomia aris romauli idea, romelic duplex dominium-is saxeliT cnobilia Sua saukuneebis evropaSi da cnobilia aseve qarTul samarTalSic. dRes germaniis samoqalaqo kodeqsis 1007-e paragrafi mflobelobasTan dakavSirebuli davisas icavs ukeTesi mflobelobis uflebis mqones ise, rogorc mesakuTres da warmoadgens actio publiciana-s kodificirebas.47 wina mflobeli, romelic axali mflobelisagan ukan iTxovs nivTs, ar aris valdebuli amtkicos nivTze sakuTreba. sakmarisia, Tu daamtkicebs, rom mas ukeTesi ufleba aqvs nivTze, vidre amJamindel mflobels, radgan ivaraudeba, rom am uflebis mqone mesakuTrea. romSic bonitaruli mesakuTre ver daamtkicebda Tavis (kviritul) sakuTrebas nivTze, Tumca mainc SeeZlo moeTxova actio publiciana-s meSveobiT nivTi ukan imitom rom, mas es nivTi mihyida da gadasca kviritma mesakuTrem da Sesabamisad ukeTesi ufleba hqonda nivTze, vidre nebismier sxva mflobels. Tu evropaSi romis samarTlis CayvinTvis xanad nacional-socializmis xana48 SeiZleba iqnes miCneuli, saqarTveloSi romis samarTalma sabWoTa periodSi uf46

47

48

iv. surgulaZis (surgulaZe iv., `sakuTrebis uflebis instituti~, universitetis Sromebi XXXV (1949), 244.) mosazrebis sapirispirod, doliZe i., (Zveli qarTuli samarTali, 149) miiCnevs, rom qoneba XIV saukuneSic mxolod mflobelobas gulisxmobs, Tumca, rogorc zemoT vaxseneT, misi Sinaarsi gacilebiT farToa, vidre Tanamedrove mflobelobisa da xSirad sakuTrebasTan mimarTebaSi pirveladi xasiaTic ki aqvs. § 1007. wina mflobelis moTxovnis uflebebis gamoricxva arauflebamosilebis faqtis codnis SemTxvevaSi: (1) pirs, visac nivTi hqonda mflobelobaSi, SeuZlia mflobelisagan moiTxovos nivTis ukan dabruneba, Tu es ukanaskneli mflobelobis SeZenisas ar iyo keTilsindisieri. (2) Tu nivTi wina mflobels mopares, man nivTi dakarga an es ukanaskneli sxvagvarad gavida misi mflobelobidan, maSin mas SeuZlia nivTis ukan dabrunebis moTxovna aseve keTilsindisieri mflobelisaganac, garda im SemTxvevebisa, rodesac es ukanaskneli nivTis mesakuTrea, an nivTi gavida misi mflobelobidan manamde, sanam flobda wina mflobeli. aRniSnuli norma ar gamoiyeneba fulisa da sawarmdgenlo fasiani qaRaldebis mimarT. (3) moTxovnis ufleba gamoricxulia, Tu wina mflobeli mflobelobis SeZenisas ar iyo keTilsindisieri, an man miatova mflobeloba. danarCen SemTxvevebSi Sesabamisad gamoiyeneba §§986-1003 normebi. Spengler H. D., Römisches Recht und europäische Rechtskultur, in: Die kulturelle Eigenart Europas, Freiburg, Basel, Wien, Herder 201064, Tumca romis samarTlis sruli gandevna sauniversiteto sivrcidan, ra Tqma unda, SeuZlebeli iyo.

124

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

ro xangrZlivi droiT da ufro safuZvlianad CayvinTa. sabWoTa samoqalaqo kodeqsma, miuxedavad mravali instituciis gadmoRebisa romis samarTlidan, ar gaiziara misi fundamenturi principebi. amdenad, saintereso, da erTi SexedviT ucnauria, sabWoTa drois qarTul iuridiul literaturaSi gacxarebuli kamaTi mflobelobis dacvasTan dakavSirebiT.49 qarTveli samarTlis mecnierebi intuiciurad (duplex dominium-isa da actio publiciana-s idea diskusiisas ar uxsenebiaT) acnobierebdnen, rom is, rac maT memkvidreobiT ergoT Zveli qarTuli samarTlisagan, iyo ara mxolod mflobelobis faqtis dacva, aramed mflobelobis uflebis dacvac, rac romSi swored actio publiciana-s ideas warmoadgens. germanuli danawesis qarTuli Sesatyvisi saqarTvelos samoqalaqo kodeqsis 160-e muxlia: `Tu keTilsindisier mflobels CamoerTmeva mflobeloba, mas sami wlis ganmavlobaSi SeuZlia axal mflobels nivTis ukan dabruneba mosTxovos. es wesi ar gamoiyeneba maSin, roca axal mflobels aqvs mflobelobis ukeTesi ufleba. mflobelobis ukan dabrunebis moTxovna SeiZleba gamoyenebul iqnes ukeTesi uflebis mqone piris mimarTac, Tuki man nivTi moipova Zaladobis an motyuebis gziT.~ germanuli samarTlis normis am erTi SexedviT meqanikur kalks fesvebi ZvelqarTul samarTalSi aqvs, radgan igive principia dafiqsirebuli 1741 wlis erT-erT sabuTSi,50 sadac sadavo nivTze sakuTrebis uflebis dadgena daiyvaneba flobis faqtis dadasturebamde:51 `Tu lasurma an Sehficos da mowame uSovnos — dRes aqamomde lasurs sWerodes da ar gamorTmeodes, vaxtangs xeli ar aqvs axalSens vena£Tan~. anu faqtobrivad mesakuTre aris is, visac modave mxareTagan aqvs ukeTesi ufleba mflobelobaze, Tumca namdvili mesakuTre SesaZlebelia saerTod mesame piri iyos. actio publiciana am formiT cnobilia germanul samarTalSi, Tanamedrove qarTul samarTalSic da cnobili iyo Zvel qarTul samarTalSic, ris gamoc es norma ara kopirebuli ucxo sxeuli, aramed qarTuli samarTlebrivi azrovnebisaTvis sakmaod nacnobi movlenaa.

2. usucapio: mflobelobiTi xandazmuloba sakuTrebisa da nebismieri sxva uflebis mopovebis SemTxvevaSi romis samarTalSi moqmedebda principi, rom aravis SeuZlia gadasces imaze meti, vidre TviTon flobs (Ulp. D. 50.17.54: nemo plus iuris ad alium transferre potest quam ipse habet). gansxvavebiT Tanamedrove samarTlisagan, sadac, magaliTad, aramesakuTrisagan sakuTrebis keTilsindisierad mopovebaa SesaZlebelia, romSi aramesakuTre sxvas ver gadascemda sakuTrebas. Tumca aRebmicemobis interesebidan gamomdinare, xSi49

50 51

rcxilaZe t., mflobelobis dacva, sabWoTa samarTali, 1928, № 1, 7-9; futkaraZe i., qarTuli samarTlis istoriis sakiTxebi, Tb., 1979, 116-118. kakabaZe s., istoriuli sabuTebi, w. V, tf., 1913, 60. futkaraZe i., qarTuli samarTlis istoriis sakiTxebi, 110; kakabaZe s., istoriuli sabuTebi, w. V, tf., 1913, 60.

125

samarTlis Jurnali, №1, 2015

rad aucilebeli iyo aseve keTilsindisieri SemZenis uflebis mopovebasTan dakavSirebuli ndobis dacvac, maSinac ki, rodesac mas es ufleba arauflebamosilma pirma gadasca. amis gamo romaelebma SeimuSaves sakuTrebis mopovebis damatebiTi saSualeba — mflobelobiTi xandazmulobiT, romelic romauli samarTlis gavleniT gavrcelda Sua saukuneebis evropaSi da memkvidreobiT ergo Tanamedrove kodifikaciebs. Tu gamsxvisebeli ar iyo mesakuTre, magram SemZeni nivTs keTilsindisierad flobda rogorc sakuTars, garkveuli drois gasvlis Semdeg moipovebda masze sakuTrebas. amrigad, xandazmulobiT sakuTrebis mopovebis instituti emsaxureboda moCvenebiTi da realuri iuridiuli mdgomareobis SesabamisobaSi moyvanas52 — nivTis faqtobrivi mompovebeli moCvenebiTi mesakuTridan xdeboda misi iuridiuli mesakuTre. gaiusi53 xandazmulobiTi sakuTrebis aucileblobas Semdegnairad asabuTebs: `es imis gamo SemoiRes, rom nivTebze sakuTreba ar yofiliyo didi xnis ganmavlobaSi daudgeneli. amasaTanave erT- an orwliani vada, romelic mflobelobiTi xandazmulobisaTvis aris aucilebeli, sakmarisia mesakuTrisaTvis nivTis mosaZebnad~. am institutis momwesrigebel danawesebs Seicavda jer kidev Tormeti tabulis kanonebi, romlis mixedviTac miwis nakveTis or, xolo moZravi nivTebis erTwliani uwyvetad flobis SemTxvevaSi mflobeli xdeboda mesakuTre. gamonaklisi iyo moparuli nivTebi. mflobelobiTi xandazmulobis vadebi da aseve nivTebi, romlebzec is vrceldeboda, sakmaod xSirad icvleboda. magaliTad, 424 wels imperator Teodosi II-m daawesa e. w. saerTo sasarCelo xandazmulobis 30-wliani vada, romlis gasvlis Semdegac mesakuTre nebismier SemTxvevaSi kargavda kuTvnili nivTis ukan moTxovnis saSualebas. iustinianem es danawesi Tavis mxriv kidev Secvala, magram, miuxedavad konkretuli cvlilebebisa, mflobelobiTi xandazmulobis romauli modelis mizani erTi iyo: samoqalaqo brunvis simyaris uzrunvelyofa da mis monawileTa ndobis dacva — keTilsindisieri piri, romelic garkveuli drois ganmavlobaSi uwyvetad flobs nivTs rogorc sakuTars, xdeba kidevac mesakuTre. daculia rogorc misi, aseve yvela im piris ndoba, romelic mogvianebiT misgan SeiZens am nivTs. amave dros, namdvil mesakuTres, romelmac dakarga nivTze mflobeloba, rCeba Sansi da sakmarisi dro, raTa moZebnos da daibrunos nivTi. gaiusis mier naxsenebi oqros Sualedis monaxvas samoqalaqo brunvisa da mesakuTris interesebs Soris emsaxureba aseve beqa-aRbuRas samarTlis 77-e muxli, romlis mixedviTac, Tu 7 wlis ganmavlobaSi batoni ar eZebs Tavis gaqceul ymas da ar iTxovs mis ukan dabrunebas, kargavs kidec am ymaze sakuTrebis uflebas.54 es 7-wliani vada grZeldeba 30 wlamde, Tu gaqceuli yma Sors wavida da batonma ar icis misi adgilsamyofeli. gaqceuli ymis SemTxvevaSi aseve 30-wlian xandazmulo-

52 53 54

Honsell H., Lebendiges Römisches Recht, in: Gedächtnisschrift für Theo Mayer-Maly, Wien, 2011230. Gai 2.44. doliZe i., Zveli qarTuli samarTali, Tb., 1953, 159 da Semdgomi.

126

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

bis vadas iTvaliswinebs vaxtangis samarTalis 199-e muxli.55 amrigad, ukve ZvelqarTuli samarTali imeorebs romauli samarTlis gadawyvetas da germaniis samoqalaqo kodeqsis 937-945-e paragrafebSi mowesrigebuli mflobelobiTi xandazmuloba, romelsac misi gadmoRebis Semdeg saqarTvelos samoqalaqo kodeqsis 165168 muxlebi Seesatyviseba, qarTuli samarTlebrivi tradiciisaTvis sakmaod nacnobi institutia.

VII. col-qmars Soris naCuqrobis akrZalva col-qmars Soris naCuqroba romis samarTalSi, savaraudod, arqauli periodidan moyolebuli akrZaluli iyo.56 romaeli iuristebi am akrZalvas pirvelad avgustusis dros axseneben, Tumca, savaraudod, kargad aRar esmiT namdvili istoriuli motivebi da, oficialuri ideologiis Sesabamisad, mas meuRleTa urTierTgrZnobebiT gamowveuli qonebrivi zianis Tavidan acilebiT asabuTeben57 — erTi meuRle ar unda gamdidrdes meoris gaRaribebis xarjze — `Cveulebis mixedviT, CvenSi damkvidrebulia, rom colsa da qmars Soris naCuqroba ar SeiZleba Sedges, raTa ormxrivi siyvarulis gamo ar gaZarcvon erTmaneTi mouTokavi guluxvobiT...~.58 germanelma mkvlevarma klutmanma59 gamoTqva mosazreba, rom xevsurul CveulebiT samarTalSi gavrcelebuli akrZalva colsa da qmars Soris naCuqrobisa, romis samarTliT iyo ganpirobebuli da mis arsebobas sxva mxaris CveulebiT samarTalSic savaraudod miiCnevda. dResdReobiT es mosazreba ukugdebulia.60 qarTuli samarTlisaTvis meuRleTa Soris naCuqrobis zogadi akrZalva, ise rogorc es romis samarTalSi moqmedebda, arasodes yofila damaxasiaTebeli. klutmanis sapirispirod gamoTqmuli mosazrebis mixedviT,61 col-qmars Soris Cuqebis mowesrigebis mxriv qarTuli iuridiuli yofa ufro ZvelaRmosavlur, somxursa da berZnul samarTals uaxlovdeba. Tumca moyvanili ar aris magaliTi, Tu ZvelaRmosavluri samarTlis romeli instituti SeiZleba gamxdariyo col-qmars Soris naCuqrobis SezRudvis winamorbedi qarTul samarTalSi. magram es SezRudva rom qar55

56

57 58 59

60

61

doliZe i., Zveli qarTuli samarTali, Tb., 1953, 160; javaxiSvili iv., Txzulebani Tormet tomad, t. VII, 292. Wieacker F., Hausgenossenschaft und Erbeinsetzung. Über die Anfange des romischen Testaments, Leipzig, 1940, 48 da Semdgomi. Kaser M, Römisches Privatrecht, München, 2005, 331. Ulp. 24.1.1: Moribus apud nos receptum est, ne inter virum et uxorem donationes valerent. Hoc autem receptum est, ne mutuo amore invicem spoliarentur donationibus non temperantes ... Klutmann R., Analyse des national-grusinischen Obligationenrechts im Kodex König Wachtangs VI, Zeitschrift für vergleichende Rechtswissenschaft, einschliesslich der ethnologischen Rechtsforschung, 29 (1878), 445 sqolio 24. futkaraZe i., qarTuli valdebulebiTi samarTlis istoriis narkvevebi, Tb., 1979, 40 da Semdgomni. iqve, 43.

127

samarTlis Jurnali, №1, 2015

Tuls samarTalSic moqmedebda, amis dasturs vaxtangis samarTlis berZnuli versiis 183-e muxli62 warmoadgens, romelic `qmarTa da colTa erTmaneTis saqonlis micemisaTvis~ aris dasaTaurebuli. TviTon muxlSi ki saubaria imis Sesaxeb, rom Tu meuRleebi erTmaneTs mTel TavianT qonebas an mis naxevars aCuqeben, es Cuqeba ar iqneba namdvili, radgan `siyuaruliT micema aris~ da am siyvarulma ki meuRleebi ar unda gaaRaribos. muxlis saTauric da misi Sinaarsic imis maniSnebelia, rom berZnuli samarTlis gavliT col-qmars Soris naCuqrobis amkrZalavi Tu ara SemzRudavi danawesi mainc moxvedrila qarTul samarTalSi, rac, savaraudod, romis samarTlidan momdinare akrZalvis Serbilebul variants unda warmoadgendes. col-qmars Soris naCuqrobis sruli akrZalvis arseboba qarTul samarTalSi ar mtkicdeba, magram mosazreba, romlis mixedviTac colma da qmarma siyvaruliT urTierTnaCuqrobiT erTmaneTi SeiZleba gaaRaribon (sawinaaRmdegos damtkicebamde), romauli samarTlis gadmonaSTad SeiZleba iqnes miCneuli.

VIII. 1997 wlis saqarTvelos samoqalaqo kodeqsi saqarTvelos samoqalaqo kodeqsi, romelic dRes moqmedebs, 1997 welsaa miRebuli. is, Tavisi agebulebiT, zogadi dogmatikiTa da konkretuli normebis SinaarsiT yvelaze metad germanuli samoqalaqo kodeqsisganaa davalebuli da mis SeqmnaSic yvelaze meti wvlili swored germanel iuristebs miuZRviT. 1993 wels dawyebuli muSaoba saqarTvelos samoqalaqo kodeqsze miznad ar isaxavda mxolod germanuli normebisa da institutebis meqanikur kopirebas. misi Sedegi unda yofiliyo axali qarTuli kanonis Seqmna, romelsac germanulTan faseulobaTa sistema eqneboda saerTo, rac iqneboda Tanamedrove qarTuli samoqalaqo sazogadoebis Camoyalibebis winapiroba. es ar iyo martivi davaleba, radgan sabWoTa samoqalaqo samarTali, romelic postsabWoTa periodSic uSualod moqmedi samarTali iyo, mxolod nawilobriv Tu iziarebda am faseulobebs, ar ayenebda ra, magaliTad, kerZo sakuTrebis dacvas samoqalaqo marTlwesrigis SuagulSi. qarTveli kanonmdeblis mizani axali faseulobebis mqone kanonis Seqmna iyo, romlis qvakuTxedic kerZo avtonomia, saxelSekrulebo Tavisufleba da kerZo sakuTrebis dacva iqneboda. bremenis univerisitetis profesoris, rolf kniperis, advokat hartmut fromisa da mario pelegrinos daxmarebiT qarTvelma kanonmdebelma am davalebas Tavi gaarTva. goeTes mosazreba, romelic man germanul samarTalTan mimarTebiT gamoTqva, marTldeba aseve qarTuli samarTlis SemTxvevaSic. romis klasikuri samarTali da misgan momdinare principebi uwyvet gavlenas axdenda qarTul samarTalze jer romaul-siriuli, Semdeg bizantiuri da sabolood ki romis samarTlis safuZvelze Seqmnili Tanamedrove germanuli samarTlis pirdapiri kopirebis meSveobiT. 62

128

bregaZe T., berZnuli samarTali vaxtang VI samarTlis wignTa krebulidan, Tb., 1964, 90.

g. rusiaSvili, qarTuli samoqalaqo samarTlis adgili evropuli samarTlis ojaxSi

dasavleT evropisagan gansxvavebiT, saqarTveloSi romis samarTals digestebis meSveobiT ar SemouRwevia. man saqarTveloSi SemoaRwia siriul-romauli samarTlis wignis, romlis nawilebsac samecniero diskusiaSi vulgarul samarTalsac ki uwodeben, da bizantiuri samarTlis wignebis meSveobiT, romlebic saukuneebis ganmavlobaSi klasikuri periodis romis samarTlis gamartiveba-Semoklebis63 nayofs warmoadgens. Tumca esec sakmarisi aRmoCnda imisaTvis, rom qarTul iuridiul azrovnebas Tavisad eqcia romis samarTlis principebi. digestebi aris evropuli samarTlebrivi kulturis dasawyisi, magram amave dros, garkveuli gagebiT, misi dasasrulic. me-20 saukunis cnobili romanisti Teo maier mali Tavis statiaSi `samarTlebrivi figurebis dabruneba~64 TvalnaTliv warmoaCens, Tu rogor eZleva romis samarTlis dogmebi daviwyebas, imisaTvis, rom Semdeg isev dabrundes. xSirad srulebiT gaucnobierebladac ki iuristebi Tavidan igoneben daviwyebul romaul dogmebs, radgan isini samarTlebrivi azrovnebis universalur modelebs warmoadgenen, romlisaTvisac gverdis aqceva SeuZlebelia. qarTvel kanonmdebels romis samarTlis dogmebi Tavidan ar gamougonia, man isini germanuli samarTlidan gadmoiRo, magram radgan qarTul samarTalsac, germanulis msgavsad, saerTo fesvebi romis samarTalSi aqvs gadgmuli, es gadmoRebuli dogmebi misTvis kargad daviwyebuli Zveli aRmoCnda da iq moxvda, sadac unda moxvedriliyo, sadac maTi aTvisebisaTvis aucilebel samarTlebriv kulturas jer kidev saukuneebis win Caeyara safuZveli.

63 64

Kunkel W., Schermaier M..` Römische Rechtsgeschichte, Köln, Weimar, Wien 228. Mayer-Maly Th., Die Wiederkehr von Rechtsfiguren, JZ 26 (1971), 1-3.

129

View more...

Comments

Copyright © 2017 DATENPDF Inc.